Mācību cimdi

Gribu padalīties ar pinterestā noskatītu ideju. Frederikam tapuši cimdi, kas trenē atšķirt labo roku no kreisās. Kaut arī, tiklīdz cimdi bija gatavi, Frederikam pēkšņi rokas sāka jukt ļoti reti, cimdus bērns nēsā joprojām.
Gan jau arī kādam pieaugušajam noderētu :) Vismaz no auto instruktores kādreiz dzirdēju, ka cilvēki, kam jūk puses, rakstot uz rokām 'labā'/'kreisā'.

Sudoku

Es, protams, varbūt nepietiekami daudz staigāju Latvijā pa grāmatnīcām, bet labas mācību grāmatas es šeit esmu atradusi ļooooooti reti. Esot Vācijā, vienmēr atvēlu īpašu laiku grāmatnīcu apmeklējumam. Tā šoreiz Frederikam tika matemātikas spēle, uzlīmju albums-izzinoša grāmata par senajiem romiešiem (vakar paspējām iemācīties, kas ir tunika un toga) un sudoku grāmata. 

Šīvakara nodarbe - sudoku.

Varianti trīs - jālīmē uzlīmes, jāraksta cipari un jāzīmē simboli.

Lūk, ciparu uzdevumi. Frederiks bija laimīgs, kad uzzināja, ka nākamais uzdevums būs 'schwierig' - grūts. Bet to atstājām citai dienai, jo vakars jau bija vēls. 

Un uzlīmes skaistas :) Un ar lidmašīnām var izpausties - re, kā viena taisa cilpas gaisā!

(Un vai LV ir tādas grāmatas? Varbūt es tiešām velti stundām nestāvu pie grāmatu plauktiem tepat.)

Šitas jau nu te točna nesaies jeb trīs trešdaļas :D

Roberts. 3. klase.
Skolā sākti daļskaitļi (lai gan drusku brīnos, jo citās skolās tai pašā 3. klasē vēl šīs tēmas nav; bet tas tā, es jau sen saku, ka daļskaitļus mierīgi var apgūt arī pirmsskolēni).
Tad nu pastrādājām šodien ar glāzēm. Es pati atkal esmu sajūsmā :D Roberts, lejot 2/2, jau šaubījās, vai viss satilps tai glāzē, bet, kad uzdevums bija ieliet 3/3, viņš bija pārliecināts :"Šitas jau nu te točna nesaies!" :D :D Sagāja!!! :)
Tad bērns veica dažādu daudzumu salīdzināšanu, un drusku parādīju viņam arī daļu saīsināšanu (kas parādās arī tajā, ka 1/2, ielieta glāzē, ir tikpat liela, cik 2/4).

Bet spēles vietā šoreiz padarbojāmies ar simetrijas spoguli. Forši! Arī 10gadniekam likās interesanti. 

Lūk, mana sniegpārsla!

Un šeit - Roberta pieneņu pļava :)

Pavasarīgi ziemīgs sveiciens! :)

Kiš miš

Atvedu no Liepājas dažas savas bērnības spēles. Abi ar Frederiku pa mājām slimojam, tad nu uzspēlējām vienu no spēlēm - divpusējo domino.

Tad Frederiks sakārtoja kastīti, un es pajautāju, cik tad to spēļu plāksnīšu ir. Frederiks izdomāja skaitīt pa 4 uz priekšu, jo sanāk, ka visas plāksnītes izvietojušās septiņās kaudzītēs, katrā pa četri. Bet es atcerējos, ka man tak ir nopirkts Montessori reizināšanas dēlītis! Tad nu pirmo reizi izmēģinājām (ceru, ka pareizi esmu ierādījusi bērnam šo principu). Katrā ziņā pie rezultāta Frederiks nonāca, izskaitot beigās visas saliktās bumbiņas. 

Un tad viņam radās jautājums: cik būtu, ja viss dēlītis būtu pielikts pilns ar bumbiņām? Un sāka skaitīt, bet apmēram pie 23 viņam apnika. Un tad es pārlēcu uz manu mīļo Wasserglasmethode :D Pat neizmantojām reālās glāzes, bet fiksi uzzīmēju tās uz papīra. 

Un šādi Frederiks ļoti ātri dabūja pareizo rezultātu, skaitot pa 10 uz priekšu. Jā, mūsmājās ar 'glāžu metodi' matemātika iet raitāk. Bet es priecājos par visiem jauninājumiem mācību ziņā, kas ienāk mūsu mājās.

Matemātika un orientēšanās

Ātri radusies ideja izrādījās ļoti aizraujoša spēle manam piecgadniekam. Spēle nostiprina lasītprasmi un skaitīšanu, kā arī palīdz apgūt 'pa labi-pa kreisi-uz priekšu-taisni'.

Uzrakstīju 'leģendu' ar norādēm, kur paslēpta kāda rotaļlieta. Bērns, izpildot norādes, meklē paslēpto lietu. Spēli atkārtojām vairākas reizes, paslēpjot rotaļlietu citā vietā un rakstot jaunas norādes. Var izmēģināt arī tā, ka bērns raksta 'leģendu', bet pieaugušais meklē. Mēs spēlējām šo spēli laukos, kur lielāks plašums, bet to noteikti var darīt ar dzīvoklī. 

Lapa apburzīta, jo fotografēta jau pēc spēles izspēlēšanas :)

Paukš, paukš, paukš - ābolīši krīt

Vienu oktobra nedēļas nogali laukos drusku īpašāk veltījām āboliem, kuru šogad mūsu dārzā arī bija ļoti daudz. Izrādījās, ka ābola 'ceļu' Frederiks jau zina (sēkliņa, koks, ziedi, āboli), tad nu visu, ko biju atlasīju interneta plašumos, nemaz nedarījām (nu jā, visu nemaz nav iespējams).

Pievērsāmies lietām un izdarībām, kas Frederiku visvairāk interesēja tai brīdī.

Vispirms uztaisījām eksperimentu - vulkānu iekš izgrebta ābola (soda+etiķis, un prieki garantēti).

Šī eksperimenta iespaidā Frederiks gribēja atkārtot jau pasen veiktu tāda paša principa eksperimentu, kura rezultātā gāze, kas rodas no sodas un etiķa 'kvēlās draudzības', piepūš balonu. Gan šo, gan ābolvulkāna eksperimentu Frederiks atkārtoja vairākkārt.

Frederikam vispār īpaši nepatīk zīmēt ar krāsām, tāpēc reti kad mājās dodu viņam guaša vai akvareļu krāsas (toties viņš daudz un dikti zīmē ar zīmuļiem un pildspalvām, krāso gan maz). Tomēr šoreiz piedāvāju Frederikam savādāku darbošanos ar guaša krāsām, un šī lieta aizgāja uz urrā. Sataisījām 5 lielās loksnes dāvanu ietinamā papīra. Ideja vienkārša, bet tik iespaidīgs ir galarezultāts!

Un beigu beigās Frederiks ar pirkstiem un tām pašām guaša krāsām sazīmēja vannu.

Sākums bija labs :))) Beigās darba man bija krietni vairāk - dabūju tīrīt ne tikai vannu, bet arī sienas un grīdu :)) Bet nekas - toties Frederiks padarbojās ar krāsām, ko citkārt mājās nedara :)

Ar vērtību

Šad un tad Frederiks izvelk no spēļu plaukta arī jau pasen dāvinātu omītes puzli un ar prieku to saliek un jauc, saliek un jauc vairākas reizes. Novērtējiet arī vecās, it kā sen jau izspēlētās un apgūtās spēles! :)