Skaitīt angliski

Frederiks šodien skaitīja angliski un beigu beigās noteica arī - oneteen un eleventeen.

Un šeit cilvēki tieši runā par to, kāpēc angļu valodā ir eleven, nevis oneteen http://answers.yahoo.com/question/index?qid=20080604093720AAn8VEU
http://mathforum.org/kb/thread.jspa?threadID=1414051&messageID=4913737

Priecīgie 10

Šorīt patīkami nobrīnījos, kad sapratu, ka Frederiks galvā prot saskaitīt un atņemt 10 robežās. Viņam gan pāris reižu arī sajuka, bet man ir svarīgi tas, ka viņš ir 'atkodis', kā tad galvā ir jārēķina. Un mēs nebijām šādu rēķināšanu vēl mēģinājuši. Prieks! :)

Kalendārs

Lasīju, ka šī esot bijusi pēdējā vasarīgā rudens diena šogad. Tad nu Frederika kalendārā koka zaļajās lapās pat vēl putniņš vītero, saule spīd, un taurenis arī manāms.

Kalendārs ir Ulrikas "lielais mājturības darbs". Nav gan vēl visiem gadalaikiem visu nepieciešamo lietu, bet tas tad tagad mūsu tuvākais mērķis - jāsagatavojas rudenim.

Un, starp citu, ciparus skatīties augšpēdus arī nav nemaz tik viegli :)

10000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000

Frederiks saka, ka tad, kad bija m azs, viņam bija jāgaida gugols dienu līdz iešanai uz leļļu teātri. Traks var palikt! :))

Paldies Rimi&Co

Šodien beidzot pa īstam novērtēju reklāmu bukletus. Kopā ar Frederiku rakāmies pa cenām un atlaidēm, meklējām skaitļus no 1 līdz 20 (divos eksemplāros), izgriezām un salīmējām uz kartona lapiņām. Atmiņas spēle gatava!
Lieku lielas cerības uz šo spēli, jo Frederikam jūk 'padsmiti' (13 grib saukt par 31, 17 - par 71 utt., bet līdz 10 un pēc 20 līdz 100 lasa skaitļus pareizi), bet šeit tie virmo gar acīm gandrīz visu laiku :)

Pie manis ciemos bija "Diena"

Bērniem matemātiku var mācīt ar ūdensglāžu metodi

Vita Dreijere. 2012. gada 28. aprīlis 11:02

Dažiem matemātika asociējas ar sausu skaitļu virkni, bet tā var būt arī gluži slapja. Pat tik slapja, ka jāmācās bez biksēm, jo tās žāvējas uz radiatora. Mācoties uzmanīgāk, bikses paliks sausas, bet galdu izdosies apliet teju ar garantiju. Tā ir ūdensmatemātika – metode, kas bērniem dažbrīd tik nesaprotamo matemātiku ļauj apgūt ar ūdensglāžu palīdzību.

Ja sabiedriskajā transportā redzat gaišmatainu sievieti, kura «grab», iespējams, tā ir viena no ūdensmatemātikas ieviesējām Latvijā Linda Apine, kas dodas uz nodarbībām ar ūdensglāzēm somā. Līdz šai metodei viņa nonāca internetā – iegūglējusi vārdus «alternatīvās metodes» dažādās valodās un uzdūrusies informācijai par ūdensglāžu izmantošanu matemātikas apguvē. Metodi radījusi psiholoģe Angelika Šlotmane no Vācijas, un tās pamatā ir cilindriskas glāzes, kas pildītas ar ūdeni. Viņa pamatojusi, kāpēc matemātikas apguvē labāk izmantot kaut ko tādu, ko nevar paņemt rokās – tātad ūdeni. Esot pierādīts, ka tie bērni, kam ir diskalkulija jeb daļēja nespēja veikt matemātiskas darbības, var iemācīties saskaitīt taustāmus priekšmetus, piemēram, desmit zīmuļus, bet, tikko būs desmit citi priekšmeti, viņi vairs nesapratīs.

Arī L. Apinei ir daži desmiti cilindrisko glāžu, katras tilpums ir nedaudz vairāk kā 200 ml. Ar to palīdzību abstraktās matemātiskās darbības var «parādīt dzīvē». Piemēram, pielejot glāzi līdz malām pilnu un pēc tam ūdeni sadalot līdzīgi divās glāzēs, bērns var redzēt, kā rodas divas puses. Tas pats ir, piemēram, ar reizrēķinu. «Ja to zini no galvas, tev pašam ir vieglāk, bet svarīgi ir, lai tu saproti, kā tas rodas,» teic L. Apine.

Kad viesojamies pie L. Apines, notiek matemātikas nodarbība trešklasniekam Mārtiņam, kurš ir gluži priecīgs, ka atkal varēs palaistīties. Mārtiņš esot viltnieks – ja viņam iedod rēķināt parastus uzdevumus, viņš novelkot: «Garlaicīgi.» Mūsu tikšanās reizē Mārtiņš apgūst daļskaitļus. Lai pašam jautrāk un būtu skaidrāk redzamas ūdens robežas, Mārtiņš ūdens traukam pielej krāsas. Izveidojas kaut kas zilgani brūns. Tad sākas smalkākais darbs. Glāze jāpielej pilna līdz malām, pēc tam ar to var veikt dažādas darbības. Piemēram, pilna ūdensglāze jāsadala četrās vienādās daļās. Ar ķīmiķa cienīgu precizitāti Mārtiņš to paveic. Kas tagad ir vienā glāzē? Viena ceturtdaļa. Kas tad, ja divas glāzes salej kopā? Divas ceturtdaļas. Pie katras glāzes Mārtiņš arī piestiprina lapiņu ar atbilstošo daļskaitli. Uzdevuma beigās zēnam priekšā jau sarindojušās vairākas glāzes ar daļskaitļiem. Tad arī viņam ir jauns atklājums – viena puse un divas ceturtdaļas ir vienādas.

Vai ar ūdensglāžu palīdzību var iemācīties izvilkt kvadrātsakni? Varot. Arī sinusi un kosinusi padodoties šai metodei. L. Apine pati gan tik sarežģītā līmenī metodi neizmanto, jo strādā ar sākumskolas vecuma bērniem. Mājās viņa ar ūdensglāžu palīdzību matemātiku māca arī savam četrgadniekam. Latvijā šo metodi mēdzotizmantot arī Ikšķiles brīvā skola.

Ūdensglāžu metode radīta, lai bērniem būtu prieks nodarboties ar matemātiku, un esot iespējams arī visu matemātikas vielu apgūt ar šīs metodes palīdzību, tomēr L. Apine uzskata, ka nepieciešama metožu dažādība. Esot skaidrs, ka klasē ar 30 skolēniem «tas neiet cauri». Arī, ja bērnu ir mazāk, bet ļoti aktīvi, ūdens iešot pa gaisu un nekas nesanākšot. Tā kā jālaistās ar ūdeni, turklāt glāzes jāpiepilda līdz malām, aplieties sanākot regulāri. L. Apine gan par to nesatraucas: «Tāpēc mums ir lupatiņa.»

Melnais lillā

Frederikam likās, ka lielajā krūzē ūdens ir melns. Kad lējām ārā baltā izlietnē - kāds pārsteigums! - lillā!

Bet, ja par matemātiku, tad šodien no desmit pieciniekiem sataisījām 50nieku. Līdz tam tikām pakāpeniski -ik pa 5niekam uz priekšu - 10, 15, 20, 25, 30, 35, 40, 45, 50.

Bijām dārzā

Pēc 4 nedēļām un 2 dienām jeb pēc 30 dienām.

cipari slēpjas

Bet nekas - Frederiks beigu beigās visus atrada :)

Šo ideju noskatīju internetā - gan man, gan bērniem ļoti patīk. Grūtāk varētu būt ar divciparu skaitļiem. Mums pašreiz vienīgais tāds ir 10, bet noteikti vēlāk sataisīšu arī citus. 

Cepts sniegs

Frederiks šodien dziedāja: Jā, jā, cepam sniega pankūkas! Uz jautājumu, kas notiek ar sniegu, ja to cep, atbildi viņš nezināja (lai gan to, ka, ja vāra sniegu, tas izkūst, zināja), tāpēc sarunājām, ka mājās noteikti izmēģināsim šo lietu.
Nu ko. Patīrījām mūsu lielās istabas palodzi, pielikām pilnu glāzi - tātad 10nieku. Un tad Frederiks gāza sniegu uz pannas un cepa.

Pats interesantākais, ka pēc cepšanas glāzē vairs nesanāca 10, bet tikai (apmēram) 2! Viela pārdomām :)

Garšīgu pavasari!

Šodien iesākām gaidīt arī zaļumus uz palodzes. Nezinu, kā ir, ja iesēj sēkliņas uz paciņas nerakstītajā laikā (tur teikts, ka aprīlī jāsēj), bet nekas - kas neriskē, tas neēd dilles un baziliku :))

Un atkal viens iemesls matemātikai - skaitīsim dienas/nedēļas līdz uzdīgšanai, tad līdz pirmajai noprovēšanai utt. 

padsmit

Nu, ko? Lai iet arī 'padsmiti'! Frederikam (kā arī visiem pārējiem, kas šim izgājuši cauri) ļoti patika doma par mugursomām, kuros liek vienus. Beigās viņš pat ņēma un piezīmēja cipariem kājas. Un mugursomas, kā redzams bildēs, ir savienotas ar pašu muguru - desmitu (protams, jo nevar taču mugursoma vienkārši karāties gaisā!).

Dublis Nr. 2

Šodien mums atkal izdevās (kaut gan nu jā - kāpēc lai es pieļautu domu, ka neizdosies?:))!
Salējām ar Frederiku atkal vieniniekus (bez tiem pašā sākumā nekur), un tad bērns izrādīja vēlmi saliet to pašu vakardienas trepīti un spēlēt 'paslēpes'.
Tad es izdomāju sarežģīt pasākumu un pajautāju, kas ir divās pilnās glāzēs. Un ko jūs domājat? Fredis izskaitīja vienu desmitnieku pa vienam, liekot pirkstiņu klāt attiecīgajiem augstumiem, un tad turpināja ar otru glāzi no pašas apakšas - vienpadsmit, divpadsmit, ............., divdesmit! (Labi, viņš vēl neatceras, kas ir pēc 19, tāpēc ar to nosaukumu '20' palīdzēju.)
Un beigās izdomājām, ka četras glāzes ir 40 (par godu tētim :D),  un salīdzinājām ar Freda 4 gadiem. Mnjā, puikam krietni mazāk....   :)

P. S. Ruta, speciāli uzņēmu laiku - darbojāmies 35 minūtes.

4gadnieks

Piedāvāju šorīt savam 4gadniekam vakarā pastrādāt ar matemātiku un glāzēm. Viņš visu dienu gaidīja :) Un rezultāts ir kolosāls! Pat šajā vecumā bērna smadzenes ir spējīgas saprast abstraktas lietas - Frederiks, piekritis maniem spēles noteikumiem, ka pilna glāze ir 10nieks, mierīgi ielēja pats savu 1nieku (krietni gan mazāku, nekā pēc tam uztaisījām pa abiem kopā precīzo), saprata, ka 2nieks rodas, salejot divus 1niekus, 3nieks ir tad, ja pie 2nieka pielejam vēl 1nieku utt. 

Sataisījām skaitļu trepītes, salikām 'draugus' un spēlējām paslēpes - ik pa laikam kāds no 'draugiem' pazuda, un mums ar Frederiku pa kārtai bija jāmin, kurš tad ir tas pazudušais. 

Forši! Esmu priecīga, ka sanāca un ka bērns priecīgs, un prasa vēl. 

Frederika matemātika

... 17, 18, 19, 20...

... septiņpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit, nullepadsmit...