Pie manis ciemos bija "Diena"

Bērniem matemātiku var mācīt ar ūdensglāžu metodi

Vita Dreijere. 2012. gada 28. aprīlis 11:02

Dažiem matemātika asociējas ar sausu skaitļu virkni, bet tā var būt arī gluži slapja. Pat tik slapja, ka jāmācās bez biksēm, jo tās žāvējas uz radiatora. Mācoties uzmanīgāk, bikses paliks sausas, bet galdu izdosies apliet teju ar garantiju. Tā ir ūdensmatemātika – metode, kas bērniem dažbrīd tik nesaprotamo matemātiku ļauj apgūt ar ūdensglāžu palīdzību.

Ja sabiedriskajā transportā redzat gaišmatainu sievieti, kura «grab», iespējams, tā ir viena no ūdensmatemātikas ieviesējām Latvijā Linda Apine, kas dodas uz nodarbībām ar ūdensglāzēm somā. Līdz šai metodei viņa nonāca internetā – iegūglējusi vārdus «alternatīvās metodes» dažādās valodās un uzdūrusies informācijai par ūdensglāžu izmantošanu matemātikas apguvē. Metodi radījusi psiholoģe Angelika Šlotmane no Vācijas, un tās pamatā ir cilindriskas glāzes, kas pildītas ar ūdeni. Viņa pamatojusi, kāpēc matemātikas apguvē labāk izmantot kaut ko tādu, ko nevar paņemt rokās – tātad ūdeni. Esot pierādīts, ka tie bērni, kam ir diskalkulija jeb daļēja nespēja veikt matemātiskas darbības, var iemācīties saskaitīt taustāmus priekšmetus, piemēram, desmit zīmuļus, bet, tikko būs desmit citi priekšmeti, viņi vairs nesapratīs.

Arī L. Apinei ir daži desmiti cilindrisko glāžu, katras tilpums ir nedaudz vairāk kā 200 ml. Ar to palīdzību abstraktās matemātiskās darbības var «parādīt dzīvē». Piemēram, pielejot glāzi līdz malām pilnu un pēc tam ūdeni sadalot līdzīgi divās glāzēs, bērns var redzēt, kā rodas divas puses. Tas pats ir, piemēram, ar reizrēķinu. «Ja to zini no galvas, tev pašam ir vieglāk, bet svarīgi ir, lai tu saproti, kā tas rodas,» teic L. Apine.

Kad viesojamies pie L. Apines, notiek matemātikas nodarbība trešklasniekam Mārtiņam, kurš ir gluži priecīgs, ka atkal varēs palaistīties. Mārtiņš esot viltnieks – ja viņam iedod rēķināt parastus uzdevumus, viņš novelkot: «Garlaicīgi.» Mūsu tikšanās reizē Mārtiņš apgūst daļskaitļus. Lai pašam jautrāk un būtu skaidrāk redzamas ūdens robežas, Mārtiņš ūdens traukam pielej krāsas. Izveidojas kaut kas zilgani brūns. Tad sākas smalkākais darbs. Glāze jāpielej pilna līdz malām, pēc tam ar to var veikt dažādas darbības. Piemēram, pilna ūdensglāze jāsadala četrās vienādās daļās. Ar ķīmiķa cienīgu precizitāti Mārtiņš to paveic. Kas tagad ir vienā glāzē? Viena ceturtdaļa. Kas tad, ja divas glāzes salej kopā? Divas ceturtdaļas. Pie katras glāzes Mārtiņš arī piestiprina lapiņu ar atbilstošo daļskaitli. Uzdevuma beigās zēnam priekšā jau sarindojušās vairākas glāzes ar daļskaitļiem. Tad arī viņam ir jauns atklājums – viena puse un divas ceturtdaļas ir vienādas.

Vai ar ūdensglāžu palīdzību var iemācīties izvilkt kvadrātsakni? Varot. Arī sinusi un kosinusi padodoties šai metodei. L. Apine pati gan tik sarežģītā līmenī metodi neizmanto, jo strādā ar sākumskolas vecuma bērniem. Mājās viņa ar ūdensglāžu palīdzību matemātiku māca arī savam četrgadniekam. Latvijā šo metodi mēdzotizmantot arī Ikšķiles brīvā skola.

Ūdensglāžu metode radīta, lai bērniem būtu prieks nodarboties ar matemātiku, un esot iespējams arī visu matemātikas vielu apgūt ar šīs metodes palīdzību, tomēr L. Apine uzskata, ka nepieciešama metožu dažādība. Esot skaidrs, ka klasē ar 30 skolēniem «tas neiet cauri». Arī, ja bērnu ir mazāk, bet ļoti aktīvi, ūdens iešot pa gaisu un nekas nesanākšot. Tā kā jālaistās ar ūdeni, turklāt glāzes jāpiepilda līdz malām, aplieties sanākot regulāri. L. Apine gan par to nesatraucas: «Tāpēc mums ir lupatiņa.»