Monday, November 11, 2013

Kiš miš

Atvedu no Liepājas dažas savas bērnības spēles. Abi ar Frederiku pa mājām slimojam, tad nu uzspēlējām vienu no spēlēm - divpusējo domino.


Tad Frederiks sakārtoja kastīti, un es pajautāju, cik tad to spēļu plāksnīšu ir. Frederiks izdomāja skaitīt pa 4 uz priekšu, jo sanāk, ka visas plāksnītes izvietojušās septiņās kaudzītēs, katrā pa četri. Bet es atcerējos, ka man tak ir nopirkts Montessori reizināšanas dēlītis! Tad nu pirmo reizi izmēģinājām (ceru, ka pareizi esmu ierādījusi bērnam šo principu). Katrā ziņā pie rezultāta Frederiks nonāca, izskaitot beigās visas saliktās bumbiņas. 

Un tad viņam radās jautājums: cik būtu, ja viss dēlītis būtu pielikts pilns ar bumbiņām? Un sāka skaitīt, bet apmēram pie 23 viņam apnika. Un tad es pārlēcu uz manu mīļo Wasserglasmethode :D Pat neizmantojām reālās glāzes, bet fiksi uzzīmēju tās uz papīra. 

Un šādi Frederiks ļoti ātri dabūja pareizo rezultātu, skaitot pa 10 uz priekšu. Jā, mūsmājās ar 'glāžu metodi' matemātika iet raitāk. Bet es priecājos par visiem jauninājumiem mācību ziņā, kas ienāk mūsu mājās.


No comments:

Post a Comment